ES Sarunas 2025

ES sarunas 2025

Atklāšanas uzrunas

0:00 - 26:19

Runātāji

• Dr. Zanda Kalniņa-Lukaševica, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedre
• Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja
• Dr. Kārlis Bukovskis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors

Atklāšanas ievadsaruna: Jauna ēra konkurētspējīgai ES ekonomikai

26:19 - 53:51

Apraksts

Runātāji

• Dr. Dite Braso Serensena, domnīcas “Think Tank Europa” direktores vietniece
• Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs

Paneļdiskusija: Jauna ēra ES nākotnei

54:57 - 1:58:09

Eiropas Savienības lēmējiestādēs un augstākā līmeņa politiskajos amatos tiek ievēlēti jauni valstu pārstāvji, un līdz ar to sākas jauns likumdošanas cikls. Sāksies jaunas diskusijas par turpmāko ES pārvaldību, ES paplašināšanās plāniem un vietu strauji mainīgajā pasaules kārtībā.

Tas nozīmē, ka, apsverot ES turpmāko lomu, ir būtiski ņemt vērā ne tikai iekšējās vajadzības, bet arī nepieciešamību nodrošināt aizsardzību pret naidīgu ārējo spēku ietekmi. Šīs diskusijas mērķis ir identificēt izmaiņas, kas nepieciešamas, lai nākamajos gadu desmitos stiprinātu ES institūciju un lēmējiestāžu noturību.

Runātāji

• Dr. Stēvens Blokmans, Eiropas Politikas studiju centra un Starptautiskā drošības un aizsardzības centra Tallinā asociētais vecākais pētnieks
• Dr. Ivars Ījabs, Eiropas Parlamenta deputāts
• Dr. Sofija Vanhonakera, Māstrihtas Universitātes Administratīvās vadības valdes locekle
• Dr. Mihajs Sebe, Rumānijas Eiropas institūta Eiropas lietu departamenta vadītājs

Paneļdiskusija: Jauna ēra ES ārpolitikai

0:00 - 1:11:03

Tā kā globālais varas līdzsvars mainās un ES saskaras ar jauniem izaicinājumiem, tai jāpieņem svarīgi lēmumi par savas ārpolitikas veidošanu nākamo gadu desmitu perspektīvā. Visā Eiropas Savienībā ģeopolitiskās debates atkal ir pārvirzījušās uz iekšlietām.

Eiropas Savienībai, pasaules arēnā sacenšoties ar ģeopolitiskajiem konkurentiem, vienlaikus nākas ņemt vērā savu dalībvalstu nesaskaņas ārpolitikas un drošības politikas jomā. Šīs diskusijas mērķis ir saprast, kā varētu panākt ES dalībvalstu vienotību ārpolitikas jautājumos.

Runātāji

• Dr. Ramūns Vilpišausks, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politisko zinātņu institūta profesors
• Dr. Zanda Kalniņa-Lukaševica, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedre
• Dr. Luīze van Shaika, Nīderlandes Ārpolitikas institūta Clingendael nodaļas vadītāja
• Dr. Funda Tekina, Eiropas politikas institūta Berlīnē direktore

Pārejas ievadsaruna: Jauna ēra Eiropas aizsardzībai un ES lomai

1:11:25 - 1:56:31

Ilgstošo Krievijas un citu valstu draudu dēļ Eiropas Savienībai nepieciešams veidot stiprākas aizsardzības pozīcijas, tādējādi apliecinot apņēmību nodrošināt vienotu un efektīvu reaģēšanu uz draudiem un aizsargāt savus pilsoņus. ES dalībvalstīm ir jāveic arvien lielāki ieguldījumi kopējo aizsargspēju stiprināšanā un šā mērķa īstenošanai pietiekamas Eiropas tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes izveidē.

Tāpat Eiropas Savienībai nākas steidzami pilnveidot tās militāro spēju uzlabošanai nepieciešamās struktūras un procesus. ES kāpinātajai aizsardzības dimensijai jābūt salāgotai ar NATO, jo šīs alianses loma Eiropas teritoriālajā aizsardzībā joprojām paliks neaizstājama. Šīs diskusijas mērķis ir apspriesties par to, kā ES varētu pēc iespējas labāk atbalstīt dalībvalstu centienus stiprināt savas aizsardzības pozīcijas un kopīgi veidot saskaņotu aizsardzības politiku.

Runātāji

• Dr. Kristi Raika, Starptautiskā drošības un aizsardzības centra Tallinā direktore
• Dr. Pols Jonsons, Zviedrijas Aizsardzības ministrs

Aklāšanas uzrunas

ES darba kārtības centrā ir zaļas un ilgtspējīgas ekonomikas veicināšanai nepieciešamā dekarbonizācija. Šā mērķa īstenošanai ir nepieciešama ātra un efektīva pāreja uz tīrām tehnoloģijām, atjaunīgiem energoresursiem un ilgtspējīgiem ražošanas modeļiem.

Galvenais izaicinājums ir strauja ES rūpniecības dekarbonizācija un konkurētspējas stiprināšana. Šīs diskusijas mērķis ir apspriesties par to, kā ES varētu līdzsvarot savas rūpniecības konkurētspēju un ekonomikas drošību, panākt strauju un efektīvu dekarbonizāciju un stiprināt ES tīrās rūpniecības pozīciju starptautiskajā tirgū.

Runātāji

• Dr. Federika Prandina, Somijas Starptautisko attiecību institūta pētniece
• Edmunds Cepurītis, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs
• Mihals Baranovskis, Polijas Ekonomiskās attīstības un tehnoloģiju lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks
• Kristians Egenhofers, Eiropas Politikas studiju centra asociētais vecākais pētnieks

Paralēla diskusija: Jauna ēra civiliedzīvotāju aizsardzībai

Drošības apdraudējumi kļūst arvien sarežģītāki un daudzveidīgāki. Arvien biežāk saskaramies ar draudiem un kaitniecību, tāpat pieaug arī bažas par iespējamām konvencionālām vai nekonvencionālām pretspēku darbībām. Šobrīd cilvēkiem ir svarīga aizsardzība – gan valsts, gan ES līmenī.

ES prioritāte ir strauji paplašināt civiliedzīvotāju aizsardzības jomu, koncentrējoties uz iedzīvotāju drošības sargāšanas, terorisma un kiberapdraudējumu apkarošanas, dabas katastrofu un pandēmiju novēršanas stratēģijām. Šīs diskusijas mērķis ir apspriesties par to, kā ES varētu praktiski aizsargāt civiliedzīvotājus un padarīt Eiropu par visiem drošāku vietu.

Runātāji

• Nikolass Eilots, Zviedrijas Starptautisko attiecību institūta Eiropas programmas vadītājs
• Dr. Marija Golubeva, bijusī Latvijas iekšlietu ministre
• Dr. Aleksandra Kučinska-Zonika, Centrālaustrumeiropas institūta Polijā (IESW) docente
• Dr. Viljars Vēbels, Baltijas Aizsardzības koledžas vecākais pētnieks

Noslēguma diskusija: Jauna ēra dalībai Eiropas Savienībā

Eiropas Savienība ir ceļā uz paplašināšanos. Līdz ar sešu Rietumbalkānu un triju Austrumeiropas valstu iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai tā varētu aptvert līdz pat septiņdesmit miljoniem cilvēku. Tāpat kā citās paplašināšanās kārtās, piemēram, līdz 2004. gadam, arī šoreiz Eiropas Savienībai būs jāveic attiecīgi institucionāli, finansiāli un politiski sagatavošanās darbi.

Paplašināšanās tiek uzskatīta par ģeopolitisku nepieciešamību, tomēr tā ir ilgstoša procedūra, kurā ātri un vienkārši risinājumi nav iespējami. Šīs diskusijas mērķis ir analizēt ES potenciālos ieguvumus gan ekonomikas, gan globālās ietekmes ziņā un apspriesties par pasākumiem, kas nepieciešami, lai paplašināšanās kļūtu par realitāti, kā arī par jaunām ES integrācijas procesa koncepcijām.

Runātāji

• Dr. Barbara Liperte, Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta (SWP) pētījumu vadītāja
• Valdis Zatlers, Latvijas Valsts prezidents (2007.–2011. g.)
• Dr. Malgožata Bonikovska, Polijas Starptautisko attiecību centra direktore
• Dr. Mateo Bonomi, Itālijas Starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks